20. jūnijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
Sākuma lapa » Bez kaklasaites » Atkritumiem jāsakrīt pareizās vietās
Atkritumiem jāsakrīt pareizās vietās
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 24. augusts 2017, 16:32
Vides pakalpojumu uzņēmums, kas ir nozarē lielākais, Clean R aktīvi strādā Rīgā un samērā plaši pārstāvēts visā Latvijā. Uzņēmuma valdes loceklis Guntars Levics stāstīja Neatkarīgajai par atkritumu apsaimniekotāju un iedzīvotāju kopējiem mērķiem tikt no atkritumiem vaļā iespējami droši un lēti.


- Šīs vasaras karstākais un sāpīgākais stāsts atkritumu apsaimniekošanas nozarei ir izgāztuves dedzināšana Jūrmalā, - saka G. Levics. - Visas Rietumeiropas valstis vides prasību ziņā ir pussoli priekšā Latvijai. Piemēram, Latvijā tikai 2020. gadā stāsies spēkā norma, ka noglabāt atkritumu poligonos drīkst ne vairāk par pusi no kopējā atkritumu daudzuma, bet daudzās Eiropas valstīs šāda noglabāšana vispār ir aizliegta. Ar to domāts aizliegums noglabāt nešķirotus un nepārstrādātus atkritumus. Līdz ar to atkritumu šķirošanas un pārstrādes sistēmas ir daudz attīstītākas, bet tās izmaksā dārgi. Jebkurš uzņēmējs cenšas izmaksas samazināt, bet pat tādās attīstītās un sakārtotās valstīs kā Zviedrija daži izvēlas apšaubāmas metodes vai metodes, kuru ideja ir laba, bet īstenošana apšaubāma. Konkrēti šajā gadījumā izmaksas Zviedrijas uzņēmumā saruka līdz samaksai par atkritumu izvešanu uz Latviju. Varbūt sākotnēji pat bija cerības šos atkritumus nodot utilizācijai Latvijā par mazāku naudu, nekā tika saņemts no ārzemnieka, bet neviens šos atkritumus negribēja ņemt. Un tad visu atrisināja viens sērkociņš.

- Kāpēc atkritumus nevarēja izmantot kā legālu kurināmo, ja jau tie spēja degt vēl ilgi pēc tam, kad ugunsdzēsēji sāka uguni dzēst?

- Latvijā ir tikai viena rūpnīca - Cemex Brocēnos, kur drīkst un var dedzināt apstrādātus atkritumus cementa ražošanas procesā. Līdzīgi ir Igaunijā, bet Lietuvā ir speciāla atkritumu dedzinātava. Tomēr, lai atkritumus pieņemtu dedzināšanai tādā vietā kā Cemex, atkritumiem jāatbilst stingri noteiktām prasībām ne tikai pēc mitruma un kaloritātes, bet arī pēc hlora, sēra un daudzu citu ķīmisko elementu un to savienojumu saraksta, kas tur drīkst vai nedrīkst būt un kādās devās tie pieļaujami. Clean R ar Cemex sastrādājas jau vairākus gadus, tāpēc mēs šīs prasības zinām un savu šķirošanu esam pakārtojuši tam, lai dedzināšanai atšķirotie atkritumi šīm prasībām atbilstu. Ievestie atkritumi nebija atbilstoši sašķiroti un sagatavoti. Tiklīdz, piemēram, sēra vai hlora ir vairāk par pieļaujamo daudzumu, neviens šādus atkritumus kā līdzsadedzināmu kurināmo nepieņem. Turklāt atkritumu sagatavošana līdzsadedzināšanai arī izmaksā diezgan dārgi, un katrs vietējais uzņēmums savu ražošanu ir pakārtojis esošajām atkritumu plūsmām, bet konkrētajā gadījumā ievestie atkritumi bija ļoti lielā apjomā, lai varētu ātri pārstrādāt.

- Vai arī nekādu citu veidu atkritumu pārstrādei un noglabāšanai nevarēja atrast? Uzņēmuma vadītāja pēc atkritumu sadegšanas žēlojās, ka tagad gan uzņēmums ir izputējis, jo nevarēšot pārdot savus vērtīgos, zviedru kārtīgi sašķirotos atkritumus kā izejvielas.

- Nē, pati sevi neatpelna neviena darbība ar atkritumiem. Jo vairāk šādu darbību, jo mazāk atkritumu galarezultātā, bet vairāk jāpiemaksā par visu darbību veikšanu.

- Bet kā ar to atkritumu sākotnējās šķirošanas darbību, uz kādu tiek aicināti iedzīvotāji? Proti, vai tā patiešām samazina maksu par atkritumu aizvešanu?

- Jā, bet ir svarīgi nepārcensties un nelikt iedzīvotājiem kļūt par atkritumu, ķīmisko savienojumu un pārstrādes procesu ekspertiem. Jo vienkāršākas šķirošanas iespējas iedzīvotājam tiek piedāvātas, jo labāki rezultāti un arī lielākas iespējas, ka atkritumi ir sašķiroti pareizi un tiek izvesti bez maksas. Mans personiskais uzskats un Clean R atkritumu šķirošanas koncepcija tajās pašvaldībās, kurās strādājam, neliek mūsu klientiem piebāzt galvu ar zināšanām par to, cik daudzi un dažādi veidi mēdz būt plastmasai, papīram, kartonam. Tik un tā mums pēc tam būs jāpāršķiro PET pudeles atsevišķi, šampūnu pudeles atsevišķi un jogurta trauciņi atsevišķi. Tāpēc cilvēkiem jārīkojas vienkārši - jāmet viss sausais iepakojums vienā konteinerā, stikli - otrā un sadzīves atkritumi - trešajā. Galvenais, lai atšķirotie atkritumi būtu tīri un sausi. Tos mēs visus pāršķirosim ar rokām, bet sadzīves atkritumiem paredzēta automātiskā šķirošana. Šāda iedzīvotājiem pretimnākoša pieeja rāda, ka arī Latvijā var panākt labus rezultātus šķirošanai ar iedzīvotāju rokām. Konkrēts piemērs. Rīga, Meiju iela, 72 mazģimeņu dzīvokļu ēka. Kopā ar Rīgas namu apsaimniekotāju īstenojām tur sociālo eksperimentu - mācījām iedzīvotājus, kā pareizi šķirot, motivējām viņus, skaidrojām un sekojām rezultātiem. Rezultāti bija labi - iedzīvotāji būtiski samazināja nešķiroto atkritumu apjomu, sāka kvalitatīvi šķirot stiklu un iepakojumus. Tagad kopš eksperimenta beigām ir pagājis gandrīz gads un tāpat viss notiek - no ēkas iedzīvotāju radītajiem sadzīves atkritumiem 28% tiek sašķiroti kvalitatīvi un par to apsaimniekošanu mājas iedzīvotāji nemaksā. Līdzīgu eksperimentu esam uzsākuši arī Liepājā, kura rezultāti būs zināmi septembrī.

Šeit vēlreiz atbildēšu uz jautājumu, kas bieži tika uzdots pirms diviem gadiem, kad vērām vaļā sadzīves atkritumu šķirošanas līniju Getliņos: vai mums vēl joprojām atkritumi jāšķiro, ja jūs visu tāpat sašķirosiet? Jā, ir jāšķiro. Sausu un tīru atkritumu vērtība ir daudz augstāka, un par tādu atkritumu tālāko pārstrādi šo atkritumu radītājam ir jāpiemaksā daudz mazāk. Par sašķiroto atkritumu nodošanu atkritumu savācējiem Latvijā nav jāmaksā vispār nekas. Jāmaksā tikai par sadzīves atkritumu izvešanu, tāpēc jāpanāk, lai šis konteiners piepildītos pēc iespējas lēnāk.

Mūsu tuvākās nākotnes izaicinājums ir pieredze Jūrmalā, kas būs jauna gan mums, gan visai nozarei. No 2018. gada marta Jūrmalā mums jānodrošina katra atkritumu konteinera nosvēršana un atkritumu savākšanas maksas sadalīšana starp klientiem, kuri piepildījuši tieši to konteineru. Pašlaik regulējam Zviedrijā nolūkotu sistēmu, kurā katrs konteiners ir aprīkots ar čipu, pēc kura atkritumu savākšanas mašīna pazīs un reģistrēs, cik atkritumu tajā izbērti no katras konkrētās mājas. Zinām vēl citas pilsētas Vācijā, kur atkritumus reģistrē šādā veidā, bet zinām arī to, ka ir pilsētas, kur no tādām darbībām atteikušies.

- Vai atkritumu automātiskā šķirošana notiek tā, ka visus atkritumus samaļ un tad to putru tā sakrata, ka dažādu vielu daļiņas aizlido katra savā virzienā?

- Par malšanu ir pārspīlēts. Taisnība, ka malšanas princips tiek izmantots iekārtā, kas atplēš atkritumu maisus un tālāk visu šo saturu pakrata, paviļā, iegriež, papūš. Bioloģiskā masa, kas veido aptuveni pusi no atkritumu satura, 90% gadījumos ir smaga un blīva (kartupeļu mizas, banānu mizas...) un tā caur dažāda izmēra sietiem izkrīt no pārējās masas. Tad ir magnēti gan melnajiem metāliem, gan virpuļstrāvas magnēti krāsainajiem metāliem, tad ir dažādas pūšanas sistēmas, kurās virsmas un svara attiecību dažādības dēļ pa atsevišķiem nodalījumiem aizlido papīra lapas, PET pudeles un vēl citi atkritumu veidi, tad ir optiskā šķirošana, kur pēc gaismas spektra automātiski nosaka, kas tā ir par plastmasu, un to izrauj no kopējās plūsmas.

- Cilvēkiem ir svarīgi zināt un ticēt, ka tā tas viss patiešām notiek, jo dzīvelīgi ir nostāsti, ka atkritumu šķirošanu no cilvēkiem prasot tāpēc, lai attaisnotu atkritumu aizvešanas sadārdzināšanu vai lai atrādītu Eiropai, ka mēs pildām prasības. Bet īstenībā visus atkritumus pēc tam berot vienā kaudzē.

- Mīts, ka visu savāc vienā mašīnā un aizved visu uz izgāztuvi, ir ļoti izplatīts, bet absolūti nepatiess! Ir divi faktori, kas uztur šo mītu pie dzīvības. Pirmkārt, atkritumu izvešanas automašīnas ir vienādas. Cilvēki nevar atšķirt, ka viena un tā pati mašīna vienu dienu apbraukā konteinerus un savāc papīrus, otru dienu - plastmasas un trešo dienu - stiklu. Otrkārt, ja šķiroto atkritumu konteinerā ir samesti sadzīves atkritumi un to ir daudz, tad atbildīgo cilvēku darbs ir vējā un konteiners tiek izvests kā parastais sadzīves atkritumu konteiners par maksu. Tie, kuri ir atbildīgi, atvērti, domā par finansiālo ieguvumu un vidi, to jau dara. Citiem vēl nav pieejama infrastruktūra, bet, tiklīdz būs, viņi sāks šķirot. Mēs šobrīd aktīvi koncentrējamies uz tiem, kuri bezatbildības vai vienaldzības dēļ sabojā savu kaimiņu un līdzcilvēku darbu. Mēs aicinām - ja negribi šķirot, nešķiro, bet nebojā citu darbu, savus atkritumus metot šķiroto atkritumu konteinerā.

- Vai sava mūža laikā tagadējiem Latvija iedzīvotājiem nāksies vēl vairākas reizes pārkvalificēties par aizvien kvalificētākiem atkritumu šķirotājiem, lai vismaz daļu no sistēmas attīstīšanas izmaksām segtu ar darbu, nevis ar naudu, vai tomēr šo darbu aizvien vairāk pārņems mašīnas un tās apkalpojošais personāls?

- Nemainīsies pamatprincips, kas likumos iestrādāts jau gadu desmitiem, ka piesārņotājs maksā. Ja man ir māja ar komposta kaudzi un vedīšu dalītos atkritumus uz to savākšanas laukumu vai konteineriem, tad man rēķins par atkritumu savākšanu būs ļoti mazs. Ja kaimiņš tā nedarīs, viņam nāksies maksāt trīsreiz vairāk, kaut gan var gadīties, ka maksājumu atšķirība eiro nebūs atkritumu šķirošanas motivators. Diemžēl vai par laimi, bet rēķini par atkritumiem nav sevišķi lieli, ja salīdzina ar rēķiniem par apkuri un ūdeni. Runājot par iedzīvotāju pārkvalifikāciju - jautājums nav tikai par sistēmas darbību un finanšu pusi. Tas ir jautājums kopumā par cilvēku domāšanas mainīšanos. Mūsu vecāku paaudze no veca šīfera taisīja dārzu celiņu, vasarnīcu kooperatīvos vispār atkritumu savākšanas jautājums netika risināts, to atrisināja tuvējais mežs, poligoni bija vienkāršas izgāztuves bez jebkādām gruntsūdeņu savākšanas un vides normu prasībām. Mūsdienās kaut kas tāds vairs nav iespējams. Un es domāju, ka tas ir labi.

- Kāpēc tad notiek tik sīva konkurence par tiesībām iekasēt samērā nelielus rēķinus?

- Jā, konkurence ir sīva. Mēs ne ar ko neatšķiramies no jebkura cita biznesa, kur cīņa notiek par klientu. Tādā nozīmē atkritumu bizness ir tieši tāds pats kā piena iegūšana vai taksometru pakalpojumi. Jebkurā gadījumā uzņēmumiem ir jāsasniedz noteikti rādītāji, izpildot prasības, kādas mūsu gadījumā rodas no Eiropas Savienības direktīvām, Latvijas likumiem, klientu ieradumiem un klimatiskajiem nosacījumiem. Kurš pratīs visām šīm prasībām atbilst visefektīvāk? Kas uz ko specializējas? Clean R specializējas atkritumu apsaimniekošanā, bet tā sen jau vairs nav tikai atkritumu pārvadāšana no savākšanas punkta uz izgāztuvi. Mums pienākas arī atkritumu šķirošana un pārstrāde, ieskaitot ļoti specifiskus atkritumus, kādus rada atsevišķas industrijas. Mūsu nozare atšķiras tikai ar daudz stingrāku reglamentāciju no likumdošanas viedokļa, kas ir objektīvi, jo atkritumi ir videi kaitīgi pat tad, ja nav bīstami. Mūs uzrauga Valsts vides dienests, vai mēs rīkojamies atbilstoši mums izsniegtajām atļaujām, vai mūsu mašīna brauc pa noteiktiem maršrutiem, vai no mūsu konteineriem netek piesārņoti šķidrumi. Paliek jautājums, cik tas viss ir efektīvi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri cenšas no pārbaudēm izsprukt. Tagad daudz pieminētajā sludinājumu portālā ss.lv vai ss.com ir arī tādi sludinājumi, kuru cena liek šaubīties par visu prasību ievērošanas iespējamību. Varbūt jebkurus atkritumus cilvēki mežos vairs neizgāž, bet ķieģeļu lausku kaudzes mežos joprojām parādās diezgan bieži.

- Tāpat kā automobiļu karkasi un atsevišķi vēl riepas un akumulatori, televizoru un ledusskapju atliekas.

- Latvijā nav neiespējami no tā visa atbrīvoties ērti un pilnīgi legāli bez būtiskām izmaksām. Rīgā ir divi Clean R laukumi, kur pieņem jebkurus atkritumus, vai tie būtu logu rāmji ar stikliem, vai riepas, vai luminiscējošās spuldzes, ko nedrīkst mest kopā ar sadzīves atkritumiem, vai kanniņas ar eļļu. Laukumi atrodas mūsu galvenajā bāzē Vietalvas ielā un otrā Daugavas krastā Iļģuciemā, Spilves ielā, tāpat ir laukumi Liepājā un Inčukalnā, gada beigās būs Ikšķilē, bet pašvaldībām būtu vairāk jārūpējas par šādu laukumu sasniedzamību. Rīgas teritorijā vajadzētu 10-15 tādu laukumu.

- Cik dažādu darbību Clean R veic atkritumu apsaimniekošanā un cik lielu Latvijas teritoriju aptverat?

- Sākušies esam kā padomju laikā dibināta komunālo pakalpojumu saimniecība, kur darīja visu, ko Rīgas pārvaldes iestādes lika. Pēc tam kļuvām par Hoetiku un vēlāk L&T somu kapitāla laikā, un pārsaucāmies par Clean R reizē ar pāreju Latvijas īpašniekiem. Laika gaitā esam papildinājuši atkritumu savākšanu ar dalīto atkritumu vākšanu un šķirošanu divos atkritumu savākšanas laukumos ar rokām un pie Getliņu atkritumu poligona pilnīgi automatizēti. Piedāvājam lielos konteinerus tradicionāli būvgružiem, bet tie der visādām lielgabarīta mantām. Piedāvājam preskonteinerus industriālajiem klientiem. Darbojamies arī uzkopšanas segmentā - tīrām ielas un tām pieguļošās teritorijas, novācam sniegu, tīrām arī telpas.

Darbojamies Rīgā, Jūrmalā, Liepājā no lielajām pilsētām, Pierīgā mums ir Stopiņu un Inčukalna novadi, tālāk Koknese, Tērvete, Dagda Latgalē un vairāki novadi ap Liepāju Kurzemē.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk