20. augusts, Otrdiena
Vārda dienas: Bernhards, Boriss
Sākuma lapa » Bez kaklasaites » Strīķes mīkla noslepenota līdz 2021. gadam
Strīķes mīkla noslepenota līdz 2021. gadam
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 17. jūnijs 2016, 12:16
Pirms pieciem gadiem Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK) nosūtītā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vēstule ar tur izklāstīto Latvijas vadošo izlūku, pretizlūku un analītiķu redzējumu par toreizējās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes identitāti un viņas iespējamo sadarbību ar citu valstu slepenajiem dienestiem noslepenota līdz 2021. gadam.

2010. gada nogalē Neatkarīgā no lasītājiem saņēma rakstveida materiālus un fotogrāfijas par J. Strīķi un Annu Potapovu, kura patiesībā esot tā pati J. Strīķe. Noskaidrojās, ka līdzīgus materiālus saņēmuši arī citi plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Materiālos, balstoties uz dažādu faktu virknējumu, bija izteikts pieņēmums, ka Strīķe - Potapova varētu būt saistīta ar ārvalstu specdienestiem. Īpaši tika uzsvērta viņas dzīve Maskavā, stažēšanās Dānijā, kā arī viņas tēva Jurija Potapova darbošanās PSRS laikos Dobeles tanku pulkā, kā arī kaut kādas problēmas ar pasi, 1990. gadu sākumā atgriežoties Latvijā. Ar fotogrāfijām tika apliecināts, ka Strīķe - Potapova draudzējas ar ietekmīgiem Latvijas politiķiem. Materiālā izvirzīta versija, ka draudzība ar Latvijas politiķiem Strīķei-Potapovai rada drošu atbalstu karjerai un aizmuguri citām darbībām.

Skubina pienest ziņas

Izvērtējot sūtījumā atspoguļotos faktus un pieņēmumus, kā arī ņemot vērā to, ka J. Strīķe tajā laikā ieņēma augsto KNAB priekšnieka vietnieces korupcijas apkarošanas jautājumos amatu un lēma vienkāršo cilvēku un amatpersonu, pat visaugstāko, likteņus, un to, ka viņai piešķirta augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam, Neatkarīgās vadība pieņēma lēmumu materiālus nemest atkritumos, bet gan nosūtīt NDK, SAB un Drošības policijai. Ar SIA Mediju nams valdes priekšsēdētāja Armanda Pučes rezolūciju tas tika izdarīts 2011. gada 6. janvārī.

Pēc KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka otrdien LTV Rīta panorāma paustajām šaubām par J. Stīķes identitāti Neatkarīgā pāršķirstīja tās lietvedībā esošos dokumentus saistībā ar 2011. gada iesniegumiem iepriekš minētajām institūcijām. No dokumentiem redzams, ka visi adresāti ir snieguši atbildes. SAB tā direktora Jāņa Kažociņa personā atbildēja, ka Neatkarīgās iesniegumu ir izvērtējis. «Šajā sakarā informējam Jūs, ka SAB Jūsu sniegto informāciju ir pieņēmis zināšanai un izmantos turpmākajā darbā atbilstoši savai kompetencei. Pateicamies Jums par šāda rakstura informācijas sniegšanu un arī turpmāk esam gatavi saņemt un izvērtēt informāciju, kas saistīta ar riska faktoriem par personu pieeju valsts noslēpumam SAB kompetences ietvaros,» teikts SAB atbildē Neatkarīgajai. Drošības policija tās priekšnieka vietnieka Inta Ulmaņa personā lakoniski atbildēja, ka tā «informāciju ir pieņēmusi zināšanai un tā tiks izmantota savas kompetences ietvaros».

Sola rīkoties

Atšķirībā no diviem iepriekšējiem atbildētājiem NDK tās priekšsēdētāja Gundara Daudzes personā ne tikai atbildēja, bet solīja arī rīkoties: «Lai objektīvi izvērtētu iesniegumā minētos faktus, komisija pieņēma lēmumu: pārsūtīt materiālu Satversmes aizsardzības birojam, kā valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanas iestādei, ar lūgumu SAB kompetences ietvaros pārbaudīt materiālā minētos faktus un dot komisijai atsevišķus skaidrojumus. Pēc atbildes saņemšanas no Satversmes aizsardzības biroja komisija lems par turpmākajām komisijas darbībām Jūsu iesniegumā skarto jautājumu sakarā.»

Pārbaudot publiski pieejamos NDK lēmumus, Neatkarīgā noskaidroja, ka deputāti no SAB ir saņēmuši atbildi, kura nav identiska tai atbildei, kādu SAB nosūtīja Neatkarīgajai. Lai arī atbildi no SAB deputāti saņēma, nekāda rīcība no tautas kalpu puses nav sekojusi. SAB atbilde NDK ir daudz plašāka, izvērstāka un atrodas Saeimas slepenajā lietvedībā. Šī vēstule noslepenota līdz 2021. gadam. Atbilstoši pašreizējai kārtībai tas nebūt nenozīmē, ka 2021. gadā tā tiks atslepenota.

Izdevīgāk neatminēties

Lai noskaidrotu, kāda bija NDK locekļu rīcība un apsvērumi saistībā ar Neatkarīgās iesniegtajiem materiāliem, Neatkarīgā mēģināja aptaujāt tā laika NDK locekļus. To, ka Strīķes - Potapovas jautājums politiķiem bijis ļoti jūtīgs, liecināja, piemēram, G. Daudzes (ZZS) un tā laika komisijas locekļa Gaida Bērziņa (NA) reakcija uz Neatkarīgās jautājumiem. Sākumā abi manāmi iespringa. Tad G. Daudze atminējās, ka tajā laikā, visticamāk, NDK vairs nav vadījis, jo nodarbojies ar pāriešanu darbā uz Valsts prezidenta kanceleju. Arī G. Bērziņš teica, ka tajā laikā, visticamāk, nav bijis komisijas loceklis. Saeimas mājaslapā skaidri un nepārprotami norādīts, ka G. Daudze tajā laikā vadīja NDK un šo darbu pameta tikai 2011. gada 8. jūlijā, bet G. Bērziņš bija komisijas loceklis līdz pat 10. Saeimas priekšlaicīgajām beigām 2011. gada 17. oktobrī.

Vilnīša piemērs

To, ka abiem deputātiem Strīķes - Potapovas jautājumu labāk neatminēties, apliecina tā laika KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša liktenis. Pārliekā interese par padotās darbībām N. Vilnītim maksāja karjeru. Pēc Neatkarīgās nosūtīto materiālu nonākšanas kompetento iestāžu lietvedībā 2011. gada martā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers signalizēja premjeram Valdim Dombrovskim, ka pienācis laiks vērtēt N. Vilnīša atbilstību amatam. Jūnijā, dažas dienas pēc Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanu, Saeima padevīgi gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par N. Vilnīša atbrīvošanu no amata, pilnībā aizmirstot Strīķes - Potapovas problēmu. Uzreiz pēc N. Vilnīša atbrīvošanas par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju tika nozīmēts neviens cits kā tieši J. Strīķe, tādējādi pasvītrojot, ka bāzt degunu J. Strīķes jautājumā neklājas arī augstām amatpersonām.

Vēsture atkārtosies?

J. Streļčenoka otrdien paustā interese par iepriekš minēto jautājumu nav palikusi nepamanīta ne vien SAB, bet arī Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā. Tā nolēmusi vērsties pie SAB ar lūgumu sniegt skaidrojumu par pielaides piešķiršanu J. Strīķei. Ja atkārtosies 2011. gada sākuma scenārijs, tad jau tuvākajā laikā pielaide valsts noslēpumam tiks apšaubīta nevis J. Strīķei, bet gan pašam J. Streļčenokam.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk