15. septembris,
Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra
Sākuma lapa » Automobiļi, motocikli » NRA analizē, ko nozīmē auto no Vācijas un kurš par to maksā nodokļus
NRA analizē, ko nozīmē auto no Vācijas un kurš par to maksā nodokļus
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 15. augusts 2017, 9:43
Divu valsts iestāžu paskaidrojumi Neatkarīgajai, kāpēc lietotu auto pirkšana Vācijā un pārdošana Latvijā vairāku gadu desmitu laikā faktiski izveidojusies par noteiktu profesiju jeb divu paaudžu laikā izkoptu dzīves veidu.

Auto «tikko no Vācijas» kļuva par Latvijas iedzīvotājiem zināmu un būtisku jēdzienu gandrīz tajā pašā mirklī, kad ceļu tam atbrīvoja padomju robežsargi, t.i., šo robežsargu pazušana. Lai gan viņu vietās tūlīt nostājās Vācijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas robežsargi un muitnieki, taču uzņēmīgi cilvēki atrada paņēmienus, kā apmierināt vienlaikus gan visu šo amatpersonu rindas, gan padomju automobiļus ar Eiropas automobiļiem nomainīt alkstošos Latvijas iedzīvotājus. Pēc pirmajiem piecpadsmit gadiem visi robežsargi un muitnieki pazuda līdz ar pašām robežām - līdz ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Lietoto auto dzīšanu uz Latviju regulēja tikai konkurence ekstrēmi brīvajā auto pārpircēju tirgū, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem itin visus labumus, kādi brīvajam tirgum piedēvēti attiecīgas orientācijas ekonomikas mācību grāmatās un reklāmas bukletos. Tagad izrādās, ka tā tomēr nav labi, jo Latvijas valstij aizvien vairāk trūkst naudas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nācās vismaz izrādīt, ka tas kaut ko dara, lai iegūtu naudu no auto tirgotājiem gan paša VID, gan visa pārējā ierēdņu daudzuma uzturēšanai, raksta nra.lv

Šeit bez īsinājumiem un grozījumiem sniegtas VID un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atbildes, kāpēc valsts tomēr nespēj izspiest naudu no ko konkrētā saimnieciskās darbības segmenta. Proti, ka auto pārpircēji noformē pirkumu nevis uz sava, bet uz automobiļa gala lietotāja vārda, kad šāds lietotājs tiek atrasts. Viņi izmanto situāciju, ka ES nav ne vienota dokumenta auto pirkšanas apliecinājumam, ne datu bāzes, kurā CSDD varētu pārbaudīt, vai Vācijā u.tml. vietās reģistrētais automobiļa pircējs ir tas pats, kurš piesakās par šādu pircēju Latvijā, lai saņemtu atļauju šo auto lietot. Visi zina, ka daudzos gadījumos pircējs melo («informāciju par iegādes valsti, datumu un samaksas veidu persona pašrocīgi norāda iesniegumā un apliecina to ar parakstu», kā formulējis CSDD), bet valsts iestāžu šaubu un jautājumu gadījumā «pircējs neatceras vai nesniedz informāciju par auto pārdevēju, ar kuras palīdzību to varētu identificēt», kā žēlojas VID. Kā tas var būt?! Kas tie tādi par varoņiem, kuri masveidā neatbild uz VID sastāvā esošās Finanšu policijas jautājumiem? Finanšu policija taču ir represīva iestāde ar visām tiesībām aizdomās turamos izsekot un noklausīties, aizturēt un pratināt, atņemt un pārbaudīt viņu datorus un telefonus, bet vēl citas personas piesaistīt lietai kā lieciniekus. Ja ar visu to tomēr nepietiek, lai finanšu policisti spētu paskaidrot automobiļa pircējam, ka viņu gaida sods par fiktīvo ziņu sniegšanu CSDD, bet no soda varētu tikt vaļā, tomēr atceroties un liecinot par (liecinot pret) automobiļa pārdēvēju, tad jautājums ir tikai par Finanšu policijas nespēju veikt savus tiešos darba pienākumus. Ja nespēj, tad nebūs nekādas nozīmes tam, cik daudz un kāda informācija nonāks tās rīcībā no vietējo un tieši tāpat ārzemju sludinājumu portāliem, mobilo sakaru operatoriem vai finanšu norēķinu iestādēm. Visa šī informācija tik un tā ir jāsaliek kopā un tad jādodas meklēt un izjautāt cilvēkus. Ja to darīt nav vēlēšanās, tad atliek meklēt ieganstus, kāpēc darba pienākumi tomēr netiek pildīti.

CSDD

CSDD nav tiesībsargājošā iestāde, bet atbildīga par transportlīdzekļu reģistrācijas procesu. Veicot transportlīdzekļu pirmo reģistrāciju Latvijā, CSDD jāiesniedz arī auto iegādes dokumenti. Papildus tam, informāciju par iegādes valsti, datumu un samaksas veidu persona pašrocīgi norāda iesniegumā un apliecina to ar parakstu. Turklāt iegādes dokumentu kopija tiek ievadīta Transportlīdzekļu reģistrā jau pie pirmās transportlīdzekļu agregātu numuru salīdzināšanas, kas jāveic 5 dienu laikā no ievešanas brīža Latvijā. Iesniegtie dokumenti tiešsaistes režīmā ir pieejami tiesībsargājošām iestādēm, t.sk. VID.

VID

Viena no biežāk sastopamajām shēmām ir tāda, ka juridiska persona Vācijā pārdod auto fiziskai personai Latvijā. Tā savukārt nereģistrē šo auto Latvijā, bet gan pārdod tālāk jau citai fiziskai personai, kura to reģistrē CSDD, norādot, ka pati ir iegādājusies Vācijā. Kā noprotams, šādas shēmas rezultātā attiecīgā persona, kura pārdod auto, nodokļus no gūtā ienākuma nesamaksā.

CSDD var redzēt tikai dokumentus, kuri ir iesniegti reģistrācijai, kad mašīna jau ir reģistrēta. Bet internetā izvietotajos sludinājumos ir ievietota informācija arī par automašīnām «tikko no Vācijas» vai citām valstīm, šīs mašīnas Latvijā vēl nav reģistrētas, un ļoti bieži arī pārdevējs izsniedz pircējam viltotus dokumentus, piemēram, rēķinu, kurā redzams, ka pircējs pats nopirka mašīnu Vācijā.

Ņemot vērā, ka pircējs pārsvarā ir fiziskā persona, kuru interesē auto ar iespējami zemāko cenu, nevis tās pārdevējs, tas ļauj pārdevējam palikt anonīmam. Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka pircējs neatceras vai nesniedz informāciju par auto pārdevēju, ar kuras palīdzību to varētu identificēt. Savukārt dokumentos, kas tiek iesniegti CSDD, reģistrējot auto, ir norādīta jau pavisam cita informācija. Tādējādi no CSDD esošās informācijas un reģistrā ievietotajiem dokumentiem krāpniecības gadījumā īsto pārdevēju noskaidrot nav iespējams.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats