15. septembris,
Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra
Sākuma lapa » Automobiļi, motocikli » Latvija kļūst par autobūves gigantu
Latvija kļūst par autobūves gigantu
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 5. janvāris 2017, 10:42
Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi, ka automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas pieaugums Latvijā par 46,6% nodrošinājis rūpniecības kopapjoma pieaugumu par 11%.

2017. gads ir sācies ar ārkārtīgi pozitīvu ziņu, no kuras var secināt, ka Latvija atkarojusi pasaules autobūves giganta lomu, kādā savulaik gozējās ASV pilsēta Detroita, kad tajā dzīvoja apmēram tikpat daudz cilvēku, cik tagad dzīvo Latvijā. Tagad tur dzīvo apmēram tikpat cilvēku, cik Rīgā. Protams, ka svēta vieta nevar mūžīgi palikt tukša. Ir bijuši arī citi gribētāji kļūt par pasaules autobūves līderiem, bet visi japāņu un korejiešu, vāciešu un joprojām amerikāņu centieni ir izrādījušies niecība pret Latvijas autobūves izrāvienu par 46,6% gada laikā. Visu datu uzskaitei un ticamības pārbaudei neapšaubāmi bija vajadzīgs laiks apmēram mēneša ilgumā. 2017. gada pirmajās dienās CSP bija gatava paziņot, ka Latvijas kļūšana par autobūves gigantu notikusi 2016. gada novembrī.

CSP nav tautas sasniegumu izstāde, kur būtu aplūkojami Latvijā ražoto automobiļu paraugi. Tur toties ir saņemams skaidrojums, ka frāze «automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana» ņemta no starptautiski lietota rūpniecības nozaru klasifikatora, kurā Latvija negroza nevienu burtu pat tad, ja šeit netika saražots neviens automobilis. Pietiek ar to, ka pa kādai piekabei vai vismaz puspiekabei šeit tiešām saražo.

Ticēsim, ka piekabes un puspiekabes ražo pat dubultā - ražo tajās divās internetā atrodamās adresēs, kuras uzrāda šādus ražotājus Industry Partner Limited Rīgā, Daugavgrīvas šoseja 6c, un Russo-Balt arī Rīgā, Matīsa 92. Uzziņu portāls ZL.LV nosauc pat 47 uzņēmumus, kas kaut kā saistīti ar piekabēm un puspiekabēm, taču šī saistība izrādās pamatā transporta līdzekļu pārdošana un noma, kā arī remontēšana.

Atsaucoties uz CSP jaunākajiem datiem par rūpniecību, nākas lielā mērā atkārtot to, ko nācās rakstīt 2015. gada 7. maijā attiecībā uz aizpagājušā gada marta rūpniecības rādītājiem.

Pirmkārt, «jau pāris dienas visas valsts iestādes gavilē par CSP apliecinājumu, ka rūpniecības apjoms šā gada martā sasniedzis rekordu kopš Latvijas Republikas atjaunošanas». CSP ziņa par pagājušā gada novembri nāca kā saukta, lai mīkstinātu depresīvo noskaņojumu, ko nespēja kliedēt 2016./2017. gadu mijas svinības.

Otrkārt, abos gadījumos tuvi ir rūpniecības pieauguma apjomi, kas noapaļojami uz 1/10 daļu no rūpniecības kopapjoma. 2015. gada martā kopapjoms palēcās par 12 procentpunktiem virs februāra rādītāja, kas ar nebūtiskām izmaiņām atkārtoja to pašu rūpniecības līmeni, kāds bija sasniegts 2012. gada janvārī. 2016. gada rudens pieaugums bija mazliet lēzenāks. No 2016. gada augusta līmeņa, kas bija praktiski tāds pats, kāds sasniegts jau 2015. gada martā, par 9 procentpunktiem uz augšu līdz novembrim.

Treškārt, būtu jāpainteresējas, vai šoreiz nav tieši tāpat kā pagājušajā reizē, kad rūpniecības pieaugums tika izskaidrots ar tādu ražošanu, kurā «ir tieši iesaistīti labi ja pārdesmit cilvēki». Iepriekšējā reizē CSP pamatoja rūpniecības pieaugumu ar to, ka darbu bija atsācis uzņēmums KVV Liepājas metalurgs, taču tas nebija ticis līdz metāla kausēšanai. 2015. gada martā tur pārdesmit cilvēki ar padomju laika metāla velmēšanas iekārtām pārstrādāja no Baltkrievijas atvestu metālliešanas pusfabrikātu celtniecības armatūrā. Tomēr 2015. gadā statistķi pamanījās neredzēt reportāžas no šīs ražošanas, kas visai valstij tika sniegtas sakarā ar pasākumu, kurā toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma un citas prominences ar lentītes griešanu svinēja KVV Liepājas metalurga atvēršanu pēc Liepājas metalurga slēgšanas. Pēc tam Latvijas ministriju ierēdņi un banku nolīgtie Latvijas ekonomikas slavētāji neuzdrošinājās aizrādīt CSP, ka KVV Liepājas metalurga darbības 2015. gada marta apjoma novērtēšana ar 1/10 daļu no visas Latvijas rūpniecības pēc savas būtības ir apgalvojums, ka Latvijā vairs nav praktiski nekādas rūpniecības.

Var jau būt, ka šoreiz viss ir citādi. Varbūt Industry Partner Limited un Russo-Balt simti cilvēku strādā ar vismodernākajām iekārtām, kas aizvieto tūkstošu cilvēku darbu, un tikai uzņēmēju kautrība neļauj ar šiem sasniegumiem lielīties.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats