Janvāra beigās Rīgas pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers nāca klajā ar ierosinājumu Tērbatas ielu galvaspilsētā pārvērst par gājēju ielu, norādot, ka šīs idejas īstenošana varētu kļūt par Rīgas pievienoto vērtību. Vērtība - tas, protams, ir labi, bet vai tiešām šis ir piemērotākais laiks gājēju ielas projekta realizācijai. Ir par un ir pret.
Biržas NASDAQ OMX Riga iniciētajā pētījumā atklāta sakarība starp Latvijas uzņēmumu akciju cenu biržas indeksa OMX Riga izmaiņām un Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pēc diviem ceturkšņiem. Ekonomikas apsteidzošie indikatori, tādi kā akciju un noskaņojuma indeksi, ir plaši pazīstami ASV un citās valstīs ar attīstītu kapitāla tirgu, tomēr līdz šim nebija zināms, vai šāda kopsakarība strādā arī Latvijā. Pētījums par akciju tirgus indeksu pielietošanu Baltijas ekonomikas izaugsmes prognozēšanai veikts pirmoreiz.
Vajadzētu būt tā, ka ekonomikas atdzīvināšanā valstī būtu ieinteresēti visi. Maksātnespējas gadījumu skaits strauji aug, taču jaunā likuma regulējums top smagās diskusijās, un par vairākiem nosacījumiem vienprātība nebūs panākta, to izšķiršanu atstājot Saeimai. Vieni jaunā likuma iecerēto sauc par „apbedīšanu”, otriem nav mierā, ka varētu tikt samazināta sviesta kārta uz dienišķās maizes, trešajiem būtu labāk, ja vismaz daļai kreditoru likums ļautu apmierināt savas intereses. Ekonomikai kā akmens kaklā ir iesaldētie aktīvi vairāku miljardu latu apmērā. Ar skaitļiem, kas atspoguļo šī procesa efektivitāti, Latvija atrodas ļoti necilās vietās, ne tikai ar kaimiņiem salīdzinot.
Finanšu ministrija izsludina konkursu uz Fiskālās politikas departamenta vadītāja amatu. Departamenta direktora galvenie pienākumi būs vadīt valsts fiskālās politikas mērķu un stratēģijas izstrādi, vadīt ministrijas kompetencē esošo tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes politikas plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu, kā arī organizēt starptautisko aizņēmumu programmu izstrādi un vadību.
Neatkarīgi no Administratīvās tiesas lēmuma par 16. marta pieteikto pasākumu norisi, Iekšlietu ministrijas dienesti šajā dienā strādās pastiprinātā režīmā un nodrošinās sabiedrisko kārtību. „Mēs ceram uz labāko, bet, protams, gatavojamies ļaunākajam scenārijam”, uzsver iekšlietu ministre Linda Mūrniece, aicinot pašus cilvēkus nepakļauties dažādu rīkotāju iespējamām provokācijām.
Krievija periodā no 2005. līdz 2009. gadam noslīdējusi uz otro vietu pasaulē parastā bruņojuma un militāra aprīkojuma eksporta apjomu ziņā, vēsta AFP, atsaucoties uz Stokholmas miera pētījumu institūta (SIPRI) preses relīzi.
Pirms pieņemt lēmumu, vai izsludināt asi diskutētos Imigrācijas likuma grozījumus, Valsts prezidents Valdis Zatlers iepazinies arī ar drošības iestāžu informāciju. Tā liecinājusi, ka konkrētās likuma izmaiņas var radīt jaunus Latvijas valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes naudas piesaistīšanas riskus.
Uzņēmums «Latvijas Balzams» apsver iespēju pārcelt savas produkcijas ražošanu ārpus Latvijas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons intervijā laikrakstam «Biznes&Baltija» skaidro, ka par šādu soli uzņēmums varētu izšķirties, ja Latvijā palielināsies kontrabandas īpatsvars.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) izstrādājis Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas, profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus”.
„Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana slimnīcās ir viena no valsts pamatfunkcijām, tādēļ pilnībā ir jānorēķinās par pacientu dzīvību glābšanu. Nešaubos, ka gan finanšu ministrs, gan Saeimas deputāti atbalstīs šo priekšlikumu, jo līdzekļu pārdali paredzēts veikt veselības nozares budžeta ietvaros,” norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.
Pastāv iespēja, ka Lielbritānijā var tikt likvidēts parlamenta augšnams (Lordu palāta), kuru aizstās jauna pārstāvnieciskā institūcija, kuras locekļi amatos tiks vēlēti. Šajās brīvdienās ministru kabinets pārspriež jaunu politisko programmu, viens no kuras punktiem ir augšnama, kura biedri ir 704 cilvēki, likvidēšana.
Ziņojumā par situāciju investīciju bankā Lehman Brothers pirms sabrukuma pausta kritika uzņēmuva vadībai un auditorfirmai Ernst & Young par nopietniem pārkāpumiem, kuru dēļ banka sabruka.
Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova pieļauj, ka uzņēmēji vai iedzīvotāji datu noplūdes dēļ vērsīsies tiesā pret VID ar lūgumu piedzīt zaudējumus, sestdien vēstī laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze».
Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu bērniem, kurus apgādā tikai viens no vecākiem un kuriem šos uzturlīdzekļus maksā valsts. Valdība samazināja uzturlīdzekļu jeb alimentu apmēru no 54 uz 35 latiem par vienu bērnu.
Pirmajā jaunā izdevuma “Nodokļi un Komercija” klajā nākšanas nedēļā to lejuplādējuši jau vairāk nekā 2000 interesenti, to skaitā biznesa uzņēmumu un valsts iestāžu darbinieki, kā arī privātpersonas. Iedzīvotāji izrāda lielu interesi iepazīties ar jauno izdevumu, norādot, ka nodokļu jautājumi šobrīd ir īpaši nozīmīgi ikvienā jomā strādājošajiem.
Šodien, 12.martā, valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka padome akceptējusi izmaiņas bankas valdē, apstiprinot divus jaunus valdes locekļus. Savukārt pirmdien, 1.martā bija veiktas izmaiņas bankas padomē.
„Pasaules Bankas ekspertu paustais atbalsts veiktajām reformām veselības aprūpes nozarē ir viennozīmīgs – Latvija var kalpot citām valstīm par pozitīvu paraugu, kā bez vilcināšanās veikt tik būtisku nozares pārkārtošanu. Tas vēlreiz stiprina pārliecību, ka uzsāktās reformas jāturpina, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināta kvalitatīva veselības aprūpe,” pēc tikšanās, kuras laikā Pasaules Bankas direktors Centrāleiropas un Baltijas valstīs Pīters Harolds (Peter Harrold) un Pasaules Bankas vadītājs Polijā un Baltijas valstīs Tomass Laursens (Thomas Laursen) tika iepazīstināti ar paveiktajām strukturālajām reformām, norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. „Eksperti atzina, ka veselības nozares budžeta turpmāks samazinājums nav pieļaujams un absolūtos skaitļos finansējumam turpmākajos gados jābūt ne mazākam kā šajā gadā.”
Neskatoties uz eksporta pieaugumu salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri par 4.7% un turpmāku importa kritumu 13.1% apmērā, janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās un deficīts pieauga līdz 76.9 miljoniem latu, informē SEB bankas speciālists Dainis Gašpuitis.
Pēc pēdēja SEB Mājokļu cenu indikatora datiem februāra laikā Rīgā strauji pieauga mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits. No reģioniem visoptimistiskākais noskaņojums valda Vidzemē, kur tāpat kā Rīgā cenu kāpumu prognozētāju skaits ir lielāks nekā to aptaujāto skaits, kuri sagaida cenu kritumu. Pārējie Latvijas reģioni pagaidām neuzrāda tik pat pozitīvu noskaņojumu attiecībā uz mājokļu cenām.
Turpinot aktīvu iesaisti iedzīvotājiem nozīmīgu sociālo projektu īstenošanā, SEB banka uzsākusi sadarbību ar Latvijas Sarkano Krustu. Sadarbības ietvaros SEB banka sniedza finansiālu atbalstu 10 tūkstošu latu apmērā Sarkanā Krusta Veselības istabu programmai.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret kādu vīrieti, kurš valsts budžetam radījis zaudējumus aptuveni 200 000 latu apmērā, portālu «Apollo» informēja VID.
Šodien interneta vidē atklātībai parādījušās uzņēmuma "Latvijas Autoceļu uzturētājs" algas, kuras "nopludinājis" 4ATA kustības pārstāvis Neo. Jāsaka, ka šoreiz patiesi sašutis arī pats informācijas atmaskotājs. "Redzot šos skaitļus un to dinamiku, pat man jāsaka - "bez komentāriem"," tā šīs algas komentē pats Neo.
Viens no pakalpojumu sektoriem, kas jutīgi kā seismogrāfs uztver jebkuras pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, ir lauku tūrisms. Ja cilvēkiem ir tāda rocība, ka var atļauties ceļot un nakšņot ne tikai teltī, bet arī viesu mājā vai kempingā, vēl noīrēt laivu vai kvadraciklu, tad ir labi. Ja uzņēmumi un iestādes ir tik turīgi, ka saviem darbiniekiem var sarīkot atpūtas pasākumus vai izbraukuma seminārus un konferences, – vēl labāk.
Pēc viesošanās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurā pārrunāts jautājums par Virszemes TV ieviešanu Latvijā, uzņēmuma «Lattelecom» valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim radies priekšstats, ka komisijas vadītāja Ingrīda Circene nemaz nevēlas atrisināt mazturīgo problēmas ar dekoderiem. Šādu secinājumu viņš pauda intervijā telekompānijas LNT raidījumam «Dienas jautājums».
Rādīt reklāmu
